События
Московский писатель: "У латвийской армии в 1940 году не было потерь" / Krievijas rakstnieks: "Latvijas armijai 1940. gadā nebija zaudējumu."Pieteikumā par Krievijas politiķa un rakstnieka Vladimira Medinska viesošanos Rīgā norādīts, ka viņš "lauž vispopulārākos negatīvos stereotipus par krievu tautu: muļķi, slikti ceļi, žūpība, izglītības trūkums, ticība labam caram u. c." Tam viņš veltījis savu vēsturisko grāmatu sēriju. Tomēr, kā izrādās, apkarot rakstnieks gatavojas tikai tos mītus, kas ir Krievijai slikti, bet "labos mītus", tieši pretēji, vajagot veicināt. Kas vienam labs, tas citam slikts, it īpaši, ja rakstnieks no savas pašmāju vēstures interpretācijas pievēršas starptautiskiem notikumiem. Kā norādīts tikšanās organizatoru – mediju kluba "Formāts A3" – pieteikumā, Medinskis savos darbos "aplūko arī "mītu par padomju okupāciju", kas ir sevišķi populārs Baltijas valstīs". Kā jau nojaušams, aiz šī formulējuma slēpjas jau daudzkārt pieredzētie mēģinājumi attaisnot (bet, ja tas nav iespējams, vismaz mīkstināt) padomju varas agresiju pret Latviju, Lietuvu un Igauniju. "Nekādas okupācijas nebija, jo okupācija nozīmē karadarbību," klusinātā balsī, it kā nedaudz kautrēdamies, klāsta Maskavas viesis. Viņaprāt, šajā gadījumā labāk esot lietot svešvārdu "inkorporācija". "Bija sašķelta sabiedrība – daļa gribēja inkorporāciju, daļa – ne. Īpaši inteliģence tajā laikā visā Eiropā bija komunistiski noskaņota," apgalvo V. Medinskis. Viņš pārmet, ka politiķi, bieži manipulējot ar skaitļiem, pārspīlē vai, tieši pretēji, samazina atsevišķu faktu nozīmi, lai gan zīmīgi, ka tieši tādu pašu metodi izmanto arī pats autors. Piemēram, viņš stāsta, ka Latvijas armijai 1940. gadā neesot bijis zaudējumu, un ļoti daudzi virsnieki vēlāk pat varējuši turpināt militāro karjeru padomju armijā. Melīgi un nekaunīgi, zinot ka 1940. gadā Litenē tika noslepkavota liela daļa Latvijas armijas virsniecības, bet vēl daļa izsūtīta uz Sibīriju. Tiesa, runājot par latviešu leģionāriem, V. Medinskis ir iecietīgs, viņš pat nenosoda 16. marta gājienu, uz ko Maskavas viesi vēlas uzvedināt daži vietējie "antifašisti". "Es neko viņiem nevaru pārmest. Šie sirmgalvji ir vairākkārt apmānīti un apvainoti," spriež rakstnieks. Latviešu sarkanos strēlniekus viņš pat uzslavē – tā esot bijusi disciplinētākā un spējīgākā Krievijas armijas sastāvdaļa, tikai "žēl, ka karoja ne tajā pusē". V. Medinskis atzīst savus impēriskos uzskatus. Viņaprāt, būtu labāk, ja PSRS būtu saglabāta, tikai tās modelis pārveidots. "Latvija "rafiņu" vietā tagad varētu taisīt labus autobusus," autors klausītājiem mēģina uzburt saglabātās impērijas ainavas fragmentu. |
|
|||||
|
Ваш комментарий