Šis rakstiņš ir domāts pārdomu rosināšanai mūsu avīzes lasītājiem. Autors pārliecināts, ka jāsāk reāli rīkoties Latvijas valsts idejisko vērtību aizsardzībai. Tās nav nedz iekšēji, nedz pret ārējiem uzbrukumiem aizsargātas.
Apmēram tajā pašā laikā, kad publiskajā telpā vēl virmoja atbalsis uz Satversmes aizsardzības biroja vadītāja Kažociņa k-ga publikācijām par Krievijas propagandu Latvijā un kad Latvijas valdība nolēma turpmāk Afganistānas drošībā ieguldīt pa 500 000 dolāriem, Rīgā pēc kāda "starptautiska mediakluba" ielūguma uzturējās Vladimirs Me-
dinskis – kā apgaismotājs no Krievijas. Viņš tiek titulēts kā politologs, rakstnieks, Putina uzticības persona un arī kā profesors, bijušais Valsts domes deputāts. Kā izteicies pats lektors, viņš neslēpjot savus imperiālistiskos uzskatus. Spriežot pēc Medinska atbildēm uz Rīgas krievvalodīgo avīžu plašajām publikācijām, tādus uzskatus viņš atbrauca "pēc ielūguma" propagandēt arī Rīgā. Ir zīmīgi, ka Me-dinskis kā Putina uzticības persona Krievijas prezidenta vēlēšanās atbrauca uz Latviju, lai saviem klausītājiem vēlreiz pamelotu, ka Latvija 1940. gadā netika okupēta, ka neviens Latvijas armijas virsnieks un karavīrs 1940./1941. gadā nav cietis – pretēji vispārzināmiem faktiem. No Baltijas valstīm padomju administratori esot izsūtījuši tik vien kā 170 000 cilvēku, kamēr vācieši kara laikā – pulka vairāk. Staļins Baltijas esesiešus esot mīksti sodījis… Tas par pagātni.
Par mūsdienām. Imperiālists Medinskis skaidri pateicis, ka Krievijai nepietiekot politiskās gribas nokārtot krievu jautājumu. Kā tad būtu jārīkojas? "Vajadzēja Latvijai izsludināt pilnīgu ekonomisku blokādi, un jautājums būtu izlemts pāris mēnešos…" Šķiet, ka impērists, rakstnieks un profesors nav gluži apmierināts ar V. Putina "mīkstumu".
"Latvijas Avīzes" lasītājiem paskaidrošu, ka šis lektors no Maskavas nav kāds nejaušs reti ieklīdis īpatnis. Lektori pēc vietēju "nevalstisku" vai "starptautisku" organizāciju vai pat privātpersonas ielūgumiem, var teikt arī – pēc izsaukumiem, Latvijā ierodas regulāri. Neteiksim, ka viņi no Krievijas brauc bariem, bet pietiekami bieži, un tie lielākoties ir pazīstami proimpēriska noskaņojuma ļaudis, propagandisti. Es teiktu, ka tieši erudīti, Krievijā pazīstami, bet Latvijai ne visai draudzīgi, lai neteiktu – naidīgi, intelektuāļi. Šķiet, ka nav jāskaidro, kas un kāpēc viņus lūdz, aicina un attiecīgi nodrošina (vai nu šie ceļojumi notiek katrreiz gluži bez atlīdzības, uzskatu kopības dēļ).
Nerakstu mūsu avīzes lasītājiem ar nolūku šausmināt, kādi lektori mazgā smadzenes krievvalodīgajiem, arī latviešiem. Nedomāju, ka vajadzētu liegt Latvijā iebraukt un sludināt kvalificētiem, erudītiem latviskās Latvijas pretiniekiem. Pareizi rīkojas vara, neielaizdama valstī Djukovu vai Simindeju, bet šos gadījumus var apzīmēt kā pasākumus pret ķēzīšanos politiskā zālienā.
Tādi viesi kā iepriekš bijušais prof. V. Tretjakovs, nupat V. Medinskis un citi tādas kvalifikācijas vīri palīdz izprast, kas īsti norisinās Krievijas politiskajā dzīvē un domāšanā, un – it īpaši – darbībā. Domāju, ka Medinska k-gs šeit, Rīgā, speciāli vai vienlaikus bija aicināts veikt mērķtiecīgu idejisku misiju, par ko liecina viņa publiskās izpausmes, kuras tūdaļ izplatīja krievvalodīgie izdevumi. Ar tādiem pašiem mērķiem Latvijā vēlējās kārtējo reizi iebraukt jau pieminētie Djukovs un Simindejs – aiz šiem vīriem atrodas arī Krievijas valsts dibināti iestādījumi – institūti un fondi (tie ir reāli, nevis fiktīvi), ar dažādiem segvārdiem maskēti propagandas nodibinājumi.
Kā uzskatāmu Krievijas propagandiskās darbības produktu nosaukšu Ludmilas Vorobjovas sarakstītu, Maskavā jau otrā laidienā 2009. gadā publicēto "История Латвии от Роcсийской империи к СССР" (Latvijas vēsture no Krievijas impērijas līdz PSRS). Kas radījis šo impēriskās propagandas produktu? Krievijas stratēģisko pētījumu institūts. Kam piekārts "Vēsturiskās atmiņas fonds".
Izdevumam pievienots šāds paskaidrojums. Krievijas stratēģisko pētījumu institūts nodibināts ar Krievijas Federācijas prezidenta pavēli kā valsts zinātniski pētnieciska organizācija ar mērķi informatīvi analītiski nodrošināt valsts likumdošanas un izpildvaras darbību.
Skaidrs, ka no Latvijas skata propagandistiski melīgais sacerējums ir izdots par Krievijas valsts naudu un valsts iestāžu informēšanai. Tātad Krievijas valsts uzdevumā.Jautājums ir, kā pret citu valstu propagandas darbībām izturas Latvijas valsts vara, kāda ir šīs varas attieksme, politika un, pats galvenais, reāla reakcija, rīcība, kad vajag – arī enerģiska pretdarbība jeb kontrpropaganda. Vai ar valsts ideoloģiskas aizsardzības uzdevumiem darbojas kāda valsts iestāde vai nodibinājums? Kāda aģentūra, centrs vai fonds…
Jā, tāds ir attīstāms jautājums, turklāt stipri aktuāls.
Ваш комментарий