События

 Krievijas Aizsardzības ministrijas sabiedriskās padomes vadītāja, militārā žurnālista un konsultanta Igora Korotčenko uzstāšanās mediju klubā "Formāts A3" atstāja daudzšķautņainu iespaidu. Neitrāla informācija mijās ar izdomājumiem, loģiskiem un neloģiskiem pieņēmumiem, patiesību un meliem, pat apvainojumiem. 


Uzstāšanās sākumā 1960. gadā Rīgā dzimušais vīrs uzsvēra, ka pretēji daļas baltiešu politiķu iedomām Baltijai no Krievijas militāru draudu nav. Par to liecinot armijas daļu izvietojums Krievijas ziemeļrietumos – tās esot aizsardzības pozīcijās. Valsts lielākie militārie spēki un militārās domas virzītas uz austrumiem, konkrēti, Afganistānu. Arī Latvijai kā Afganistānā karojošai valstij vajadzētu galveno uzmanību veltīt islāma teroristu plāniem, nevis mistiskiem draudiem no Krievijas un tvarstīt Rīgā iedomātus krievu spiegus.

Krievija 
modernizē armiju

Otrs Krievijas militārais izaicinājums esot kiberdraudi, kas būšot ļoti aktuāli visai pasaulei tuvākos divdesmit gadus. Maskavā šobrīd pēc Pentagona analoga tiekot veidota speciālistu vienība cīņai pret hakeriem. Šajā cīņā Krievija cer uz veiksmīgu sadarbību ar NATO valstīm, tajā skaitā Baltiju, bet šeit esot politiķi, kam tas nepatīkot.

Krievijā šobrīd notiek militārā reforma. Plānots, ka 2016. gadā Krievijas armijā būšot 425 000 profesionāli kareivji, 225 000 profesionāli virsnieki, bet atlikusī daļa, lai savāktu miljons karavīru lielu armiju, būšot obligātā dienesta karavīri, kas tiks iesaukti uz vienu gadu. Līdz 2020. gadam par 70% pret jaunu tiks nomainīts bruņojums.

Tuvāko trīs gadu laikā plānots pārģērbt visu armiju. Šim nolūkam tika nopirkti NATO armiju drēbju labākie paraugi, un šā gada beigās pirmās vienības jau saņems jaunās formas. Starp citu, dienesta pakāpju norādīšanā notiek atgriešanās no krūtīm uz uzpleču sistēmu, kas esot padomju un cara armiju garā. Tuvākajā laikā krievu karavīram būšot arī vismodernākais individuālais ekipējums. Noris darbs pie jaunas Kalašņikova tipa triecienšautenes AK–12 izstrādes.

Attiecībā uz NATO, kam esot četras reizes vairāk karavīru un četras reizes vairāk bruņojuma, Krievija patur iespēju preventīvi uzbrukt pirmā ar atomieročiem, ja nobriedīs nopietna draudu situācija. Tā esot vienīgā iespēja saglabāt militāru līdzsvaru. Šādu notikumu scenāriju, kas ievadītu trešo pasaules karu un pasaules katastrofu, Korotčenko tuvākajos 15 gados gan uzskata par maziespējamu. Visi saprot, ko nozīmē atomkarš.

Draudi esot no gaisa un kosmosa. Tāpēc Korotčenko asi izteicās par ASV plāniem raķešu izvietošanā Polijā un citur Austrum
eiropā. Tas tiekot darīts ne tāpēc, lai cīnītos pret iespējamajām teroristu raķetēm, bet lai neitralizētu Krievijas atomieroču spēku un uz Krieviju varētu izdarīt spiedienu.

To Krievija nepieļaus un tāpēc ir gatava pie Eiropas robežas likt savas raķetes un citus ieročus. NATO pagaidām esot Krievijas partnere, bet, ja tā izvēlēsies militāru konfrontāciju, apstākļi mainīsies.

Korotčenko domā, ka pēc gadiem 30 – 50 varētu sākties pasaules karš par resursiem, tajā skaitā par tiem, kas atrodas Sibīrijā. Jau savulaik Kisindžers izteicies, ka neesot godīgi, ka Sibīrija piederot tikai krieviem.

Bet no Krievijas neesot nevienam jābaidās. Tai svarīgas esot tikai savas iekšējās problēmas, savas valsts uzplaukums.

Āža kāja tomēr izlien

Korotčenko tika uzdoti arī politiski jautājumi, jo uz tikšanos bija atnākušas daudzas prosovjetiski un krievimpēriski noskaņotas personas, lielākā daļa no tiem nemaz nebija žurnālisti. Un te nu izlīda Korotčenko āža jeb Putina kāja. Auditorija labsajūtā ņurdēja, kad Korot-čenko latviešu leģionārus pielīdzināja fašistu slepkavām, krievu karavīrus – morāli cildeniem vīriem. 1940. gadā Baltijas valstu okupācija neesot notikusi, jo neviena no varenajām baltiešu armijām neesot pretojusies padomju armijai, neesot noticis neviens šāviens. No runātāja teiktā varēja noprast, ka tā esot bijusi gļēva rīcība pretēji poļu kavalēristiem, kas varonīgi triekušies pretim padomju tankiem un lēmuši sevi nāvei. Esot slikti prasīt kompensāciju par okupāciju Krievijai.

Tad jau Krievija varot Latvijai paprasīt kompensāciju arī par latviešu čekistu nodarījumiem pret krievu tautu, un tad vēl nevarot zināt, kam summa sanāks lielāka. Korotčenko aizgāja pat tik tālu, ka piekrita kādam replikas saucējam, ka jautājums par poļu virsnieku noslepkavošanu Katiņā esot sarežģīts un nevarot zināt, vai to izdarījuši padomju karavīri.

Krievijas mērķis neesot Latvijā dzīvojošos krievus izmantot politiskām vajadzībām, tiekot un tikšot sniegts tikai humāns atbalsts. Tajā pašā laikā Korotčenko norāda, ka Maskava ES un Latvijas valdībām aicina pievērst uzmanību krievu "pazemojošajam stāvoklim".