События

Ekonomikas doktors, Sanktpēterburgas universitātes profesors Nikolajs Meževičs uzskata, ka 2,5 miljardi USD ir Latvijas anti-Krievijas retorikas cena gadā

Salīdzinājumā ar "Rail Baltic" eiro ieviešana ir bērnu spēlītes 

Pēc eksperta aplēsēm, pēdējo četru gadu laikā zaudējumi slikto attiecību ar Krieviju dēļ Igaunijas un Latvijas ekonomikai sasniedza 10–15 % no IKP (kopā – 10 miljardi ASV dolāru), Lietuvas ekonomikai pat vairāk – līdz 15 miljardiem. Šis skaitlis varētu arī pieaugt, ja ņemtu vērā zaudējumu no politiski motivētā lielo Krievijas piedāvāto projektu noraidījuma. Klasisks piemērs: Baltijas valstis kopīgi likušas šķēršļus gāzesvada "Nord Stream" būvei. Patlaban tās pašas vēlas uzcelt Visaginas AES, kaut arī tika aicinātas piedalīties Baltijas AES celtniecībā Kaļiņingradas apgabalā.

"Rail Baltic" ir spilgts piemērs tīri politiskam projektam, kuru velti pūlas pamatot no ekonomikas viedokļa. Kurš tad brauks no Tallinas uz Kauņu? Šajā teritorijā vienkārši nav tik daudz iedzīvotāju un tik lielas kravu plūsmas. Pat slavenais Lamanša tunelis, kas savieno Londonu un Parīzi, joprojām nav atmaksājies. Lai "Rail Baltica" dzelzceļš būtu rentabls, tas jāpagarina līdz Sanktpēterburgai. Taču tā pašreizējā izskatā tas paliek pilnīgi bezjēdzīgs!

Starp citu, runa ir par 20% no budžeta. Man šķiet jocīgi, ka Latvijā tik liela uzmanība tiek veltīta ar eiro ieviešanu saistītu zaudējumu aprēķināšanai. Salīdzinot ar "Rail Baltic", tās ir bērnu spēlītes!

Pēc ekonomista viedokļa, pievienošanās eirozonai ir loģisks solis ES dalībvalstij. No tās iegūs tie, kas savā darbā orientējas uz eksportu un bieži brauc uz ārzemēm, bet zaudēs tie, kas ražo produkciju iekšzemes tirgum un lielākoties netiek tālāk par savu sētu. "Jebkāda valūtas nomaiņa izraisa inflāciju, taču, ņemot vērā Latvijas monetāro politiku, varētu prognozēt, ka tā būs minimāla," uzskata ekonomists.

Ne tilta, ne pārceltuves…

Pēdējo 20 gadu laikā Baltija, kas vārdos deklarējusi savu vēlmi kļūt par tiltu, kas savienotu Rietumus un Austrumus, īstenībā grāvusi tā balstus. Ja 1993. gada Krievijas ārpolitikas koncepcijā Baltijas valstīm tika veltīta pusotra lappuse (tikpat daudz, cik ASV), tad tādā pašā 2013. gada dokumentā – vien pāris rindiņu. Pa šo laiku tiek pabeigta ostas infrastruktūras izbūve Ustjlugā…

"Pārējo valstu ostām būs jāsamierinās vienīgi ar Krievijas kravu pārpalikumiem. Domāju, ka ar to pietiks tikai vienai ostai, un šī būs Rīgas osta, kurai ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un kuras vadība realizē saprātīgu politiku, nodarbojoties ar modernizāciju un jaunas infrastruktūras izbūvi Krievu salā," saka Nikolajs Meževičs.

Politiskā gaisotne Latvijā pēdējā laikā uzlabojas, uzskata eksperts. Ļoti simboliska bija Valsts prezidenta Andra Bērziņa klātbūtne "Uralvagonzavod Baltija" pamatakmens iemūrēšanā Jelgavā.

"Tas ir signāls biznesam par to, ka valsts ekonomikā var un ir vērts ieguldīt naudu. Pašlaik nav iespējams iedomāties, ka Igaunijas vai Lietuvas prezidents varētu piedalīties šādā pasākumā."
Krievijas attiecības ar Tallinu profesors raksturojis ka "stabilu strupceļu" bez īpašas cerības uz uzlabošanos. Kontaktiem ar Lietuvu esot slimīgi emocionāls raksturs.

Nošķirt politiku no ekonomikas

Latvijas un Krievijas grūto kopīgo pagātni eksperts neuzskata par nepārvaramu šķērsli, lai sadarbotos. Un nosauc arī piemēru: Krievijas un Vācijas savstarpējās attiecības mūsdienās ir vienkārši apskaužamas. Kopīgiem spēkiem abas valstis realizējušas tādu megaprojektu kā "Nord Stream". Attīstās kontakti ar Somiju, pēdējā laikā arī ar Poliju. Tieši tas ir kļuvis šīm valstīm par drošības spilvenu, kas palīdzējis noturēties virs ūdens pasaules ekonomiskās krīzes laikā.
Šo valstu politiķiem izdevās nošķirt politiku un vēsturi no ekonomikas. Kaut gan krievi un poļi karojuši gadsimtiem ilgi, arī somiem ir joprojām dzīvas atmiņas par Ziemas karu. Taču pirmais lielātruma dzelzceļš tomēr savienoja Krieviju ar Helsinkiem, nevis ar Rīgu.

Baltijas valstu ekonomika kāpj augšā, bet…

"Pieaugums patiešām ir, turklāt Igaunija vēl lielāks nekā Latvijā. Taču ar visu to Baltijas valstis sasniedz tādu pašu līmeni, kāds ir bijis 2007. gadā. 2008.–2012. gadā ražošanas apjoms Latvijā samazinājies par 77% no ražošanas gada apjoma pirmskrīzes laikā, Lietuvā – par 44%, Igaunijā — par 43%, un šis kritiens tagad jāpārvar. Somijā ir novērojams neliels ekonomikas kritiens, taču tās līmenis ir augstāks nekā pirmskrīzes laikā. Spriediet paši, kas ir labāks – Baltijas izaugsme vai Somijas kritiens.

Un vēl kaut kas. Visskaidrākais un vissvarīgākais ekonomikas vērtēšanas kritērijs ir emigrācija. Lietuva ir zaudējusi 616 tūkstošus cilvēku — proti, gandrīz 20% iedzīvotāju, Latvija – 300 tūkstošus no diviem miljoniem. Rīga gan var kļūt par transporta mezglu, kas apstrādā preču plūsmas visā Eirāzijas telpā no Ķīnas līdz Lisabonai, taču patlaban šī ideja ir grūtāk realizējama nekā pirms 20 gadiem."